spainis
spainis -ņa, v.
1.Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
PiemēriKoka spainis.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriFrancis piegāja pie plīts, kur uz sola bija nolikts ūdens spainis.
1.2.Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
PiemēriAtgriezusies mājās, viņa vispirms aizgāja pie akas un pārnesa divus spaiņus ūdens.
Stabili vārdu savienojumiGalva kā spainis. Līt (arī gāzt sar.) (kā) (ar) spaiņiem (arī kā no spaiņa).
Avoti: 7-2. sējums