Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spalvains
spalvains -ais; s. -a, -ā
spalvaini apst.
1.Tāds, kam ķermeni klāj mati, matiņi (par dzīvniekiem).
Piemēri..dzeguze iznīcina lielākoties kaitīgos spalvainos kāpurus, kurus citi putni vispār neaiztiek.
1.1.Tāds, kam ir atstāts apmatojums (par kažokādu, tās izstrādājumiem).
PiemēriSpalvains kažoks.
1.2.Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) — par cilvēkiem. Tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
PiemēriVecmāmuļa saka, spalvainiem cilvēkiem vajag bites turēt, jo tādiem čaklās medus nesējas labi padodoties.
Avoti: 7-2. sējums