Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spalvains
spalvains -ais; s. -a, -ā
spalvaini apst.
1.Tāds, kam ķermeni klāj mati, matiņi (par dzīvniekiem).
Piemēri..dzeguze iznīcina lielākoties kaitīgos spalvainos kāpurus, kurus citi putni vispār neaiztiek.
  • ..dzeguze iznīcina lielākoties kaitīgos spalvainos kāpurus, kurus citi putni vispār neaiztiek.
1.1.Tāds, kam ir atstāts apmatojums (par kažokādu, tās izstrādājumiem).
PiemēriSpalvains kažoks.
  • Spalvains kažoks.
  • Spalvaina cepure.
1.2.Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) – par cilvēkiem. Tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
PiemēriVecmāmuļa saka, spalvainiem cilvēkiem vajag bites turēt, jo tādiem čaklās medus nesējas labi padodoties.
  • Vecmāmuļa saka, spalvainiem cilvēkiem vajag bites turēt, jo tādiem čaklās medus nesējas labi padodoties.
  • ..Juhana lielās, spalvainās dūres rībināja durvis.
  • ..[makšķernieks] pazuda niedrēs, ka spalvainie stilbi vien nozibēja.
Avoti: 7-2. sējums