spaidi
spaidi -u, vsk. spaids, -a, v.
1.Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
PiemēriDzimtbūšanas spaidi.
1.1.ģen.: spaidu, adj. nozīmē Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei. Arī piespiedu1.
PiemēriBet vecā Kuldīga ir. Ne pats pilsētas aizsākums - pirmā ordeņpils, kuru 1242. gadā spaidu kārtā nācās uzbūvēt pašiem kuršiem, bet vēlākā, viduslaicīgā, vairākus gadsimtus vecā Kuldīga..
Stabili vārdu savienojumiSpaidu darbi.
2.ģen.: spaidu, adj. nozīmē Tāds, kas Organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē). Arī nepatvaļīgs.
PiemēriSmagāku nervu sistēmas bojājumu gadījumos var izraisīties dažādas nepatvaļīgas, liekas, nevajadzīgas spaidu kustības..
Avoti: 7-2. sējums