spaidīt
spaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
PiemēriAtkal un atkal māla pika tiek viļāta un spaidīta, plikšķināta un līdzināta.
- Atkal un atkal māla pika tiek viļāta un spaidīta, plikšķināta un līdzināta.
- ..durvis bijušas aizslēgtas, un Andris daudzreiz spaidījis melno podziņu, un iekšā skanējis zvans..
- Jauniņa tehniķe.. uz brīdi pārstāja spaidīt elektroskaitļotāja taustiņus..
2.Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi tīkoties, dzīvot.
PiemēriJa viņu [dzērāju] sāk spaidīt darbā, viņš vienkārši aiziet uz citu vietu. Santehniķus vajag kā ēst.
- Ja viņu [dzērāju] sāk spaidīt darbā, viņš vienkārši aiziet uz citu vietu. Santehniķus vajag kā ēst.
- Patiešām. Tāds kā nelga! Kāpēc lai viņu spaidītu? Papīri viņam tīri. Darba zemnieka dēls.
- Zemē kungus, kas lepnībā sēž, Šķērdībā putina miljonu sviedrus! Zemē kundzības draugus un biedrus, Kas savus brāļus spaida un plēš!
Avoti: 7-2. sējums