spaidīt
spaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
PiemēriAtkal un atkal māla pika tiek viļāta un spaidīta, plikšķināta un līdzināta.
2.Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi tīkoties, dzīvot.
PiemēriJa viņu [dzērāju] sāk spaidīt darbā, viņš vienkārši aiziet uz citu vietu. Santehniķus vajag kā ēst.
Avoti: 7-2. sējums