samigloties
samigloties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
PiemēriĀrā bija samiglojies, un mitrais gaiss mazliet rasināja viņa sakarsušo pieri..
- Ārā bija samiglojies, un mitrais gaiss mazliet rasināja viņa sakarsušo pieri..
- Pirmdienas rīts bij samiglojies un vējains.
1.1.Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
Piemēri..acis brīžiem samiglojas kā gružu piebirušas un sīkāki burti aizbēg katrs uz savu pusi.
- ..acis brīžiem samiglojas kā gružu piebirušas un sīkāki burti aizbēg katrs uz savu pusi.
Avoti: 7-1. sējums