Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
samierināties
samierināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
PiemēriSamierināties ar savu vietu sabiedrībā.
  • Samierināties ar savu vietu sabiedrībā.
  • Samierināties ar grūtībām.
  • Ja tāda izskatījās ikdiena, tad ar to varēja samierināties, vēl vairāk - tai bija savs neaizstājams jaukums.
  • Māra: Nav nekā tāda, ar ko cilvēks nesamierinātos savas dzīvības dēļ.
  • Lūk, diena aiziet viegliem, viegliem soļiem. Uz mūžu aiziet, kā lai samierinos!
  • sal. ..viņa atbild padevīgi un skumīgi, kā samierinoties ar nenovēršamo...
2.Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības.
PiemēriLaiki tomēr gājuši. Dažs ar bijušo draugu sanaidojies, toties ar ienaidnieku samierinājies.
  • Laiki tomēr gājuši. Dažs ar bijušo draugu sanaidojies, toties ar ienaidnieku samierinājies.
Avoti: 7-1. sējums