josta
josta -as, s.
1.Saite, šaura sloksne, ko apņem ap vidukli.
PiemēriPīta josta.
- Pīta josta.
- Mēteļa josta.
- Josta ar sprādzi.
- Uzraudzes apaļīgo augumu vidū it kā pārgrieza cieši savilktā josta, padarīdama gurnus vēl pilnīgākus.
- Tēvs melnā kažokā ar milzīgu apkakli, apjozies platu, pērlēm šūdinātu ādas jostu, nosēdās kamanu labajā pusē par braucēju.
- Viņa stāvēja Letaušu kūts vidū un nervozi noņēmās ap virsvalka jostu - sēja ciet un atkal raisīja vaļā.
- sal. Ciems atradās augstienē, un ielejā kā nomesta josta locījās maza upīte.
- Lidotāju pašu tur virs ūdens piepūsta, dzeltena gumijas glābšanas josta..
- Nojaucot ēku augstākās daļas, strādnieki jāapgādā ar drošības jostu..
- «Kas tur ceļas [lidmašīnā] kājās?» stjuarte.. neparasti bargi atskatījās pār plecu. «Lūdzu, sēdieties, uzlieciet drošības jostu!»
Stabili vārdu savienojumiDrošības josta. Glābšanas josta.
- Drošības josta — Speciāla josta, ko lieto drošībai, piemēram, strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
- Glābšanas josta — Speciāla josta, ko lieto, lai noturētos virs ūdens.
- Savilkt jostu ciešāk idioma — Ciest pārtikas trūkumu.
1.1.Saite (priekšmeta) pakāršanai plecā.
PiemēriSētuves josta.
- Sētuves josta.
- Strādājot šo agregātu uzkar plecā ar.. siksnu vai jostu.
1.2.dārzk. Saite, šaura sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai.
PiemēriKad visi ziemojošie kaitēkļi jau uzmeklējuši ziemošanas vietas, no augļu kokiem uzmanīgi, lai kukaiņi nenobirtu zemē, noņem ķeramās jostas.
- Kad visi ziemojošie kaitēkļi jau uzmeklējuši ziemošanas vietas, no augļu kokiem uzmanīgi, lai kukaiņi nenobirtu zemē, noņem ķeramās jostas.
1.3.pārn. Tas, kas ir gredzenveida izveidots vai apņemts kam apkārt.
PiemēriZilganpelēko [ezera] ūdeni apjož viļņu nogludināta smilšu josta..
- Zilganpelēko [ezera] ūdeni apjož viļņu nogludināta smilšu josta..
2.Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus.
PiemēriJostas skriemeļi.
- Jostas skriemeļi.
- Jostas muskulis.
- Jostas nervi.
Avoti: 4. sējums