joņot
joņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Ļoti ātri skriet. Traukties.
PiemēriPieglaudis ausis, mums taisni virsū pa mežu joņo zaķēns. ..tad, strauji sacirties, aizdrāžas mums garām.
1.1.Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
PiemēriVilciens joņoja, pamezdams aiz sevis staciju pēc stacijas.
1.2.Ļoti ātri lidot (piemēram, par šāviņu).
PiemēriGranātas joņoja pa gaisu un plīsa ar briesmīgu spēku.
1.3.Ļoti strauji plūst.
Piemēri..kā joņo ūdens, krācot kā satrakots zirgs, kad Daugava ledus sastrēgumu pēkšņi pārrauj kaut kur lejpusē.
1.4.Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
PiemēriBet ap vakaru vējš joņo brāzmaināk..
1.5.pārn. Strauji, intensīvi norisēt (par psihiskām norisēm).
PiemēriUn domas, kas sākumā plūda kautri, piesardzīgi, tagad traucās, joņoja, steidzās.
1.6.pārn. Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriKā joņo laiks, cik ātri gadi rit!
Avoti: 4. sējums