joņains
joņains -ais; s. -a, -ā
joņaini apst.; sar.
1.Straujš, intensīvs (par norisi).
Piemēri..viņas balsī varēja manīt vieglu aizkusumu, joņainu elpošanu, lai gan viņi bija gājuši samērā lēni.
- ..viņas balsī varēja manīt vieglu aizkusumu, joņainu elpošanu, lai gan viņi bija gājuši samērā lēni.
- ..[kāpņu] margai pieplacis kāds vīrs. Rokas tam cieši piekrampētas atbalstam,.. pleci jonaini cilājas. Skaidri redzams - tālāk cilvēks vairs netiek.
- Klāva sirds pukstēja joņaina un neprātīga.
1.1.Tāds, kas noris spēcīgi, brāzmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
PiemēriBet pēc ilgā, pastāvīgā aukstuma atkusnis uznāca spējš un joņains.
- Bet pēc ilgā, pastāvīgā aukstuma atkusnis uznāca spējš un joņains.
- Vējš, kas taisījās pāriet vētrā, bija nevienmērīgs, joņains. Brīžiem tas atslāba, bet tad atkal uzbrāza..
- Citreiz sāpes kļuva tik niknas, joņainas un plēsīgas, ka ..jābļauj pilnā kaklā.
1.2.Tāds, kas izpaužas dedzīgi, trauksmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
PiemēriAndrejam māsas jautrībā kaut kas nepatika. Ko viņam atgādināja šie joņainie smiekli un koķetērija bez nolūka?
- Andrejam māsas jautrībā kaut kas nepatika. Ko viņam atgādināja šie joņainie smiekli un koķetērija bez nolūka?
Avoti: 4. sējums