miglains

miglains -ais; s. -a, -ā

miglaini apst.

1.Tāds, kurā ir migla₁ — par gaisu, atmosfēru.

PiemēriBet prieks, ja miglainā gaisā redz blāvojam zaļganu.. gaismu..

1.1.Tāds, kur ir migla₁ — par vietu, teritoriju.

PiemēriMiglains purvs.

1.2.Tāds, kad ir migla₁ — par laikapstākļiem, laikposmu.

PiemēriMiglaina nakts.

1.3.Tāds, ko aizsedz migla₁.

PiemēriMiglaina saule.

1.4.Saistīts ar miglu (1), tai raksturīgs.

PiemēriCeliņš vijās pārdesmit soļu no ezera malas. Vienā pusē tam sākās zaļš grīslis, vakara puskrēslu pieelpodams ar miglainu miklumu.

2.Tāds, kam nav mirdzuma, spožuma (par acīm, skatienu). Nespodrs, blāvs.

PiemēriPie netīra galda sēdēja dūšīga, iereibusi sieviete un, miglainām acīm blenzdama pretimsēdošajā ūsainā vīrietī, pati sev.. diriģēdama, dziedāja..

2.1.Tāds, kam nav asu līniju, kontūru. Tāds, kas nav skaidri saskatāms.

PiemēriMiglains fotoattēls.

2.2.Tāds, kas (redzes sajūtās) ir izplūdis, kam nav asu kontūru (redzes asuma samazināšanās dēļ).

PiemēriRedzēt miglainus burtus.

2.3.Vājš, blāvs (par gaismu).

PiemēriZvans parādīja uz logiem. «Tagad vairs nav nakts, tagad ir rīts!» Aiz logiem bija pelēka, miglaina gaismiņa.

3.Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par teksta saturu, domām, priekšstatiem).

PiemēriMiglainas idejas.

3.1.Par psihisku procesu.

PiemēriDzīvoklis atrodas vecā īres mājā, un te kādreiz dzīvojis arī viņa tēvs. Tos laikus Ervīns atceras diezgan miglaini.

Avoti: 5. sējums