baļķis
baļķis -ķa, v.
1.Nozāģēts, no zariem atbrīvots (resns) koka stumbrs.
PiemēriPriežu baļķi.
- Priežu baļķi.
- Vīri.. atkal veicīgi ripināja baļķus uz upi. Šļakatas uzsizdami, atkal upē gāzās koku stumbri..
- Biezi saaugušie koki bij slaidi un augstu bez zariem, egļu un bērzu baļķus varēja gāzt no vienas vietas.
Stabili vārdu savienojumiBaļķus laist. Gāzt baļķus. Kā baļķis.
- Baļķus laist — 1.sar. Cirst, zāģēt kokus baļķiem.2. Pludināt nocirstus un apdarinātus kokus.
- Gāzt baļķus — Cirst, zāģēt kokus baļķiem.
- Kā baļķis — Ļoti resns.
- Līdzsvara baļķis — Vingrošanas rīks.
- Slīkoņa baļķis — sar. Ūdenī nogrimis, arī grimstošs liels koks.
1.1.Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
Piemēri..jau 18. gadsimta vidū Zemgalē un Vidzemes rietumdaļā dzīvojamās un saimniecības ēkas nereti celtas no divpusīgi tēstiem baļķiem.
- ..jau 18. gadsimta vidū Zemgalē un Vidzemes rietumdaļā dzīvojamās un saimniecības ēkas nereti celtas no divpusīgi tēstiem baļķiem.
- ..pusdienas tveicē snauda baļķu mājas ar kliņģerīšu dobēm logu priekšā.
- ..Ieva guļ un ar smaidu veras tīri nobalsinātajos griestu baļķos.
Avoti: 2. sējums