sutināt
sutināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt1.
PiemēriSutināt burkānus.
1.1.Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
PiemēriStopu gatavošana prasīja daudz darba un pacietības. Kokus vajadzēja sutināt un vaskot, saites mērcēt un kaltēt..
3.parasti 3. pers.; intrans. Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
PiemēriCeļu neskāra ne tā vismazākā vēsma,.. sutināja skaidri kā uz lietu.
3.1.trans. Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.).
PiemēriAlfrēds ar stulmeņiem brien granti bez rūpēm - porainā cūkas āda un rupja linu aviduma auti pārāk nesutina kājas.
4.trans.; sar. Sist, pērt.
PiemēriVai, mājās ticis, izgāju sveikā, vai tiku sutināts, par to labāk klusēšu.
Avoti: 7-2. sējums