sūtīt
sūtīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
PiemēriSūtīt meitu uz veikalu pēc maizes.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.pārn. Vērst (izteikumu) uz kādu, ko.
PiemēriŠoferis,.. pacēlis abas milzīgās dūres augstu gaisā, sūtīja bēglim pakal visbriesmīgākos lāstus.
1.2.pārn. Izplatīt kādā virzienā (piemēram, gaismu, smaržu).
PiemēriSaule jau starus sūtīja, gatava atkal drīz sildīt.
2.Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
PiemēriPavasari, kad es ar teicamu liecību beidzu pamatskolu, tēvam bija galīgi nobriedis lēmums sūtīt mani tālāk skolā..
2.1.Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
PiemēriSūtīt kori uz festivālu.
3.Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
PiemēriSūtīt telegrammu.
Stabili vārdu savienojumiSūtīt sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas).
Stabili vārdu savienojumiKā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts.
Avoti: 7-2. sējums