sutināt
sutināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt1.
PiemēriSutināt burkānus.
- Sutināt burkānus.
- Rupjmaizē sutināts šķiņķis.
- Sutināta zivs.
- Sutināt dzīvnieku barību.
- Trepju telpā smaržoja pēc sutinātas gaļas..
- Dārznieka mājiņā gatavojās kāzām, vārīja galertu, sutināja kāpostus..
- Miežu putraimus.. pavāra ūdenī, līdz biezputra sabiezē, pielej verdošu pienu, izmaisa un sutina putraimus mīkstus.
- Pati kopu piefermas lauku,.. sutināju salmus un pelavas..
1.1.Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
PiemēriStopu gatavošana prasīja daudz darba un pacietības. Kokus vajadzēja sutināt un vaskot, saites mērcēt un kaltēt..
- Stopu gatavošana prasīja daudz darba un pacietības. Kokus vajadzēja sutināt un vaskot, saites mērcēt un kaltēt..
- Pirts smaržo vēl pēc sutināta bērza..
3.parasti 3. pers.; intrans. Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
PiemēriCeļu neskāra ne tā vismazākā vēsma,.. sutināja skaidri kā uz lietu.
- Ceļu neskāra ne tā vismazākā vēsma,.. sutināja skaidri kā uz lietu.
- Visas Jukuma slimības dienas laiks turējās karsts, sutināja pārmēru, spēka pietrūka strādāt.
- Saule sutināja kā uz lietu..
3.1.trans. Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.).
PiemēriAlfrēds ar stulmeņiem brien granti bez rūpēm - porainā cūkas āda un rupja linu aviduma auti pārāk nesutina kājas.
- Alfrēds ar stulmeņiem brien granti bez rūpēm - porainā cūkas āda un rupja linu aviduma auti pārāk nesutina kājas.
4.trans.; sar. Sist, pērt.
PiemēriVai, mājās ticis, izgāju sveikā, vai tiku sutināts, par to labāk klusēšu.
- Vai, mājās ticis, izgāju sveikā, vai tiku sutināts, par to labāk klusēšu.
Avoti: 7-2. sējums