sutoņa
sutoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi. Telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
Piemēri..pretim sitās kaltušas zemes smaka un sutoņa. Māte, apsegusies ar lakatu, kaut ko vārīja uz mazās plītiņas. Garaiņu vilnis cēlās pret zemajiem griestiem un vēlās uz izeju.
1.1.Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
PiemēriSaule jau laidās aiz koku galotnēm, bet sutoņa bij neizturama. Tvans cēlās no neizsusējušām sabradātām vakarnakts lietus peļķēm.
Avoti: 7-2. sējums