svabadība
svabadība -as, s.; parasti vsk.; novec.
1.Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības. Stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība1.
PiemēriTie no tumšām bēdu sienām Laukā meklē svabadības.
2.Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā. Brīvība (2).
PiemēriLaist gūstekni svabadība.
2.1.Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
Piemēri«Lielā cūka ir no aizgalda ārā!» māte.. kādā dienā saka. Labi, ja tas notika ziemā,.. bet siltā laikā pa atvērtām durvīm tā varēja aiziet svabadībā, un tad neviens nevarētu pateikt, kur cūka būtu atrodama.
3.Neierobežotas (rīcības) iespējas. Nepakļautība normām, paražām. Brīvība (3).
PiemēriSaimniekam projām esot, puikas ieguva lielāku svabadību.
Avoti: 7-2. sējums