svaidīties
svaidīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairākkārt sviest viens otram, cits citam. Mētāties (1).
PiemēriBērni svaidās ar sniega pikām.
- Bērni svaidās ar sniega pikām.
- «Meitēns, bet svaidās ar akmeņiem kā puika...»
- Bērniem jāstrādā laukos, kolhozā, tad viņi redzēs un iemīlēs dabu, un tad viņi arī ar maizi nesvaidīsies. Un kokus nelauzīs.
1.1.pārn. Rīkoties (ar ko) nevērīgi, arī izšķērdīgi.
PiemēriLīze svaidījās ar naudu un bieži brauca uz Rīgu kosmētiskajos kabinetos uzturēt strauji aizejošo jaunību.
- Līze svaidījās ar naudu un bieži brauca uz Rīgu kosmētiskajos kabinetos uzturēt strauji aizejošo jaunību.
- Viņš nolika uz galda pudeli vīna. «To nevajadzēja,» namamāte piezīmēja. «Kāpēc jums tā svaidīties ar naudu?»
1.2.pārn. Runāt, teikt daudz. Runāt, teikt neapdomīgi.
PiemēriSvaidīties ar vārdiem.
- Svaidīties ar vārdiem.
2.Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru). Mētāties (2).
PiemēriSvaidīties bezmiegā no vieniem sāniem uz otriem.
- Svaidīties bezmiegā no vieniem sāniem uz otriem.
- «Ko tu svaidies pa gultu?» māte jautāja. «Guli, Nil! Kad būs laiks, es tevi uzmodināšu.»
- ..viņas [mātes] rokas pieskaras puišeļa viduklim. Bet viņš svaidās kā krasta smiltīs izmesta zivs. Tādā stāvoklī par bērna izģērbšanu nav ko domāt.
- Manās plaukstās svaidījās zivs zeltaini sudrabotiem sāniem..
- pārn. Sveces gals uz grāmatu plauktiņa stūra bija jau gandrīz izdedzis. Dzeltenā liesmiņa drebēdama svaidījās, rādīdama kustošas ēnas uz sienām.
2.1.Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
PiemēriSvaidīties no vienas istabas otrā.
- Svaidīties no vienas istabas otrā.
- ..Gaspara kaimiņi melsa, kas kuram iekrita prātā, un vēroja, kā saimniece svaidās, meklēdama krūzītes, maizi un stingrāku uzkodu.
- ..melnīgsnējais armēnis svaidījās no viena istabas gala uz otru..
- Man pār galvu iekliegdamās svaidījās un šaudījās čurkstes.
2.2.Vairākkārt strauji kustēties, Šūpoties (par ķermeņa daļām).
PiemēriViņa sejā bija aizvainotība, un rokas vaļīgi svaidījās kā linu kulstītājam.
- Viņa sejā bija aizvainotība, un rokas vaļīgi svaidījās kā linu kulstītājam.
2.3.Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
PiemēriNata izteiksmes veids man likās jocīgs, tāpat viņa ieraša runājot vaibstīties un svaidīties ar rokām.
- Nata izteiksmes veids man likās jocīgs, tāpat viņa ieraša runājot vaibstīties un svaidīties ar rokām.
3.parasti 3. pers. Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
PiemēriPret iluminatora stikliem triecas lietus, sniegs un krusas graudi. Kuģis svaidījās viļņos no vienas puses uz otru.
- Pret iluminatora stikliem triecas lietus, sniegs un krusas graudi. Kuģis svaidījās viļņos no vienas puses uz otru.
- Motocikls tarkšķ un svaidās kā negudrs, pakaļējais ritenis rauj gaisā ūdeni un dubļus.
- Rati nemitīgi kratījās, gāzelējās un svaidījās. Bija jāpabrīnās, kā riteņi neizjuka, laužoties uz priekšu pa šo neaprakstāmi kreveļaino zemes stigu, kas tomēr lepni saucās par ceļu.
3.1.Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem).
PiemēriPēc katra atsista uzbrukuma viļņa pastiprinājās mīnas. Pa gaisu svaidījās.. dzelzs, zeme, akmeņi un koka gabali.
- Pēc katra atsista uzbrukuma viļņa pastiprinājās mīnas. Pa gaisu svaidījās.. dzelzs, zeme, akmeņi un koka gabali.
- Viņš [zirgs] mūs tik strauji aiznes, Ka svaidās pavada.
4.parasti 3. pers. Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
PiemēriDrēbes svaidās pa krēsliem.
- Drēbes svaidās pa krēsliem.
5.Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
PiemēriSvaidīties savos uzskatos.
- Svaidīties savos uzskatos.
- «Ak tu nabaga puisis,» promiedams domāja Ozols. «Vēl arvien svaidās pretrunās.»
- Leons vairs nevaldījās, viņš sažņaudza Elzu savās rokās, domās svaidoties starp traku iekāri, bailēm un dažādiem aprēķiniem.
- Šķilters savā tēlnieka pārliecībā nekad nav svaidījies galējībās un meties līdzi kādam jaunumam.
- pārn. ..varoņu likteņi [romānos] savijās kaislību mezglos, svaidījās starp svētlaimi un mokām..
5.1.Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
PiemēriNo šī brīža man domas sāka juceklīgi svaidīties. Tajās dīvainā kārtā sajaucās pagātne, tagadne un nākotne.
- No šī brīža man domas sāka juceklīgi svaidīties. Tajās dīvainā kārtā sajaucās pagātne, tagadne un nākotne.
- ..saimniecības vīriem lielais bars sīkpilsoņu vienreiz draugs ar to, otrreiz ar otru, viņu personiskās simpātijas svaidījās..
6.Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi. Mētāties (5).
Piemēri..pa.. pasauli svaidīdamies, esmu arī ko mācījies.
- ..pa.. pasauli svaidīdamies, esmu arī ko mācījies.
7.parasti 3. pers.; pareti Vairākkārt parādīties (par gaismu).
PiemēriProžektora stars svaidās.
- Prožektora stars svaidās.
Avoti: 7-2. sējums