svaine
svaine -es, dsk. ģen. -ņu
svainiene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
Piemēri«Vēl nesen biju aizbraucis pat uz savu veco ciemu...» - «Tur pie brāļa sievas?» - «Tur, jā, bet svainieni nesatiku.»
Avoti: 7-2. sējums