svaigums
svaigums -a, v.; parasti vsk.
2.Vispārināta īpašība → svaigs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKad no pils bija izdzīti vesela gada kvēpi un putekļi, Preiss to atkal noslēdza, celiņus dārzā uzgrantēja un nogrāba, un neviens uz šī svaiguma vairs nedrīkstēja celt kāju.
3.Vispārināta īpašība → svaigs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Svaigs gaiss, svaiga gaisa plūsma.
PiemēriVienīgi atnākt pie jūras, ievilkt krūtīs mazdrusciņ svaiguma, atvēsināt sakarsēto sirdi un smadzenes, pakustēties veselīgajā, tīrajā gaisā.
4.Vispārināta īpašība → svaigs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņas svaigums, viņas mierīgā, pašapzinīgā izturēšanās pauda jauneklīgu dzīvotspēku.
5.Vispārināta īpašība → svaigs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPriecē.. kora.. balsu svaigums, priekšnesuma temperaments.
Avoti: 7-2. sējums