svaidīt
svaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā). Mētāt (1).
PiemēriSvaidīt sniega pikas.
1.1.Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
PiemēriSvaidīt apģērbu pa krēsliem.
1.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
PiemēriDzīve mani dažādi svaidījusi. Tas ir - nevis dzīve, bet pienākums.
1.3.pārn. Šķērdēt.
Piemēri«Viņš mantojis vieglprātību no savas mātes, kurā ritēja pa daļai dienvidnieku, asinis. Viņš svaida naudu kā konfeti un ir nepastāvīgs savos lēmumos.»
2.parasti 3. pers. Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
PiemēriNe [ragavas] gāzelējās vairs, ne svaidīja braucējus no vienas malas uz otru..
2.1.intrans.
PiemēriAutobusa pakaļgalā svaida vairāk.
2.2.Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
PiemēriCeļa bedrēs motociklu ļoti svaida.
2.3.intrans.
PiemēriPūš atkal astoņas deviņas balles, zvejot nevar, kuģis jātur ar pīķi pret vilni. Ellīgi svaida, nav iespējams rakstīt. Sāp galva, visu laiku tāda sajūta, it kā būtu piedzēries.
3.Vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas). Mētāt (3).
PiemēriMelnus vārdus visapkārt svaidīdams, pasaules netaisnību lamādams, viņš vilkās tālāk.
4.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
PiemēriBet, kad vējam izdodas kādu [koka] lapu noraut, tas ilgi svaida to pa gaisu, pirms aiznes tālē.
4.1.Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) — par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
PiemēriTālumā sašūpojās debess mala, gan uzliesmodama baltā gaismā, gan iegrimdama atpakaļ naktī, - tur, svaidīdamas staru kūļus, brauca automašīnas.
5.Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas). Mētāt (5).
PiemēriViņš nezināja, ko iesākt, svaidīja rokas, bāza tās bikšu kabatās, vilka atkal ārā, lika aiz muguras.
5.1.intrans.
PiemēriSīkas mušiņas tekāja pa zirgu nosvīdušām mugurām, ēda ap acīm, līda nāsīs. Nomocītie lopi nemitīgi svaidīja galvām, spēra un drebinājās.
6.rel. Ziežot (piemēram, ar eļļu), arī slakot (piemēram, ar ūdeni), svētīt.
Piemēri«Lai notiek visaugstākā prāts! Tevi svaidīs ar svēto ūdeni, tu valkāsi dieva kalpotāja tērpu, ar tevi maizē dalīsies svētās Sofijas kalpotāji...» Bīskapa tēvs pieskārās savam zelta krustam.
6.1.pārn. Izraudzīt un iecelt.
PiemēriValdība mīl noteiktību, kārtību, stingrību. Cars ir dieva svaidīts un valdīšanai augsti celts.
Avoti: 7-2. sējums