svabads
svabads -ais; s. -a, -ā
svabadi apst., novec.
1.Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā u. tml.) pakļautībā, atkarībā. Tāds, kas nav atkarīgs, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm. Brīvs (1).
Piemēri«Mūsu vectēvs stāstīja, ka vecvecos laikos mūsu tauta - zemnieki - bijusi svabada. Katrs varējis art, kur vien tik gribējis.»
2.Tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā. Brīvs (2).
3.Tāds, kam nav saistību, pienākumu, rūpju. Tāds, kuram nepiemīt (kas). Brīvs (3).
Piemēri..mani.. pielika pie kartupeļu kasīšanas... Bet tas jau nekas - ar citiem kopā strādāt jau nav grūti, un pēc kartupeļiem visu vakaru esmu atkal svabads.
4.Tāds, kas nav ierobežots vai aizliegts. Tāds, kas noris bez kavēkļiem. Brīvs (4).
PiemēriSvabada rīcība.
4.1.Ērts.
Piemēri..pasažieru vairums bija kāda būvbrigāde, kura.. izkāpa Ugālē, un autobusā kļuva pavisam svabadi.
5.Dabisks, nepiespiests, nemākslots. Arī atklāts, vaļsirdīgs. Brīvs (5).
PiemēriUn tomēr bija cilvēki, kuri šai laikrakstu pasaulē kustējās tikpat svabadi kā viņa savos kārtējos dienas darbos...
6.Tāds, kas nav aizņemts. Tāds, ko pašlaik neizmanto. Brīvs (7).
PiemēriVisi viņi nosēdās uz vēl svabadā sola pašā priekšā.
7.Nesaistīts. Nepiesiets. Brīvs (8).
PiemēriAizeju pie Ērgļa [zirga] un palaižu viņa galvas pavadu svabadāk... Galvu nepacēlis, viņš knaši plūc sulīgo zāli..
8.Tāds, kas ir gurdens. Tāds, kam ir bezspēcīgi, nesasprindzināti muskuļi.
Piemēri«Tad pasēdi, meitiņ, tepat pie manis uz gultas malas, kamēr uznāk miedziņš. Man gan kauli tādi svabadi - es pagulēšos.»
Avoti: 7-2. sējums