svaidīgs
svaidīgs -ais; s. -a, -ā
svaidīgi apst.
1.Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju. Tāds, kas ir viegli ietekmējams. Nepastāvīgs (1).
PiemēriKāpēc Edmunda māte neļāva viņiem precēties,.. kāpēc atrunāja jau tā svaidīgo Edmundu?
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAr savu mainīgo un nenosvērto, svaidīgo raksturu, pēkšņām iegribām, izlikdamās te vēsa un atturīga, te atkal siltu jūtu pilna, viņa nevis to [jaunekli] sev tuvināja, bet attālināja.
2.Tāds, kas bieži mainās. Nepastāvīgs (2).
PiemēriSarunas, sākumā svaidīgas, drīz pārsviedās uz notikumiem tālajā franču zemē..
2.1.Mainīgs (par laikapstākļiem).
PiemēriLaiks mežā ir svaidīgs, mainās vai ik bridi. Te pūš vējš, ka vai zobi klabēt klab,.. te - vējš pierimst, saule sāk tveicēt.
2.2.Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību).
PiemēriKad svaidīgai vēja brāzmai untuma pēc uz mirkli iepatikās iegriezties pretējā virzienā, briežumāte apstājās, dziļi ievilka nāsīs dvašu..
Avoti: 7-2. sējums