sūtnis
sūtnis -ņa, v.
sūtne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.pol. Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
PiemēriJa rezidences valstī ir akreditēts vēstnieks, tad šāda valsts diplomātiskā pārstāvniecība tiek saukta par vēstniecību, ja akreditēts sūtnis vai arī pastāvīgais lietu pilnvarotais, tad pārstāvniecību sauc par diplomātisko misiju.
1.1.vēst. Persona, kas citā valstī, zemē veica diplomātiskus uzdevumus.
PiemēriKurzemes hercogistei bija savs sūtnis ne vien Polijā pie karaļa, bet arī Francijā, Anglijā, pie Romas pāvesta..
2.Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
Piemēri..daudzu Rīgas uzņēmumu sūtņi jau devušies palīdzēt lopbarības vākšanā..
Avoti: 7-2. sējums