snaust
snaust snaužu, snaud, snauž, pag. snaudu; intrans.
1.Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
PiemēriOskars, pagājušo nakti negulējis, snauda, pusmiegā atrūkdams pa kādam vārdam.
1.1.trans.
PiemēriAbi skatījās pāri zālājam uz mežu, kurš snauda dienvidu, tāpat kā visa sanatorija.
1.2.pārn. Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
PiemēriJa valdības iestādes līdz šim varbūt snaudušas, uz priekšu tās vairs nesnaudīs... Griezīgi viņas spers soļus pret šo [jaunlatviešu] kustību un viņu iznīcinās ar visiem pamatiem.
1.3.pārn. Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) — piemēram, par apdzīvotu vietu.
Piemēri..smilšainās ieliņas sedz asfalts, joņo mašīnas un trolejbusi, un kādreiz snaudošajā nostūri gluži kā tanks ielauzies pilsētas troksnis un ritms.
1.4.pārn. Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
Piemēri..rietumos snauž smagi, gandrīz melni padebeši.
1.5.pārn. Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
Piemēri..viņa krūtīs snauda.. drosme uz lieliem darbiem..
1.6.pārn. Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
PiemēriTur aizdurvē snauda krāsns slota, maizes lāpsta un skruķis [kruķis]. Maz viņiem darba..
Stabili vārdu savienojumiSnaudošais pumpurs.
Avoti: 7-2. sējums