gaisināt
gaisināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; pareti
1.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
Piemēri..sagaidīs [māte] otru dēlu, un tikšanās prieks viņai gaisinās sāpes..
- ..sagaidīs [māte] otru dēlu, un tikšanās prieks viņai gaisinās sāpes..
2.Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
PiemēriVējš gaisina dūmus.
- Vējš gaisina dūmus.
- Ziemeļvējš palaida vaļā savus nerātņus un grieza un gaisināja sauso sniegu vai līdz koku galotnēm.
- Lai vējiņš pāri pūta, lai salmiņus negaisina.
3.novec. Tērēt, šķērdēt.
PiemēriViņš gaisināja., gaisināja savu mantu, kamēr izgaisināja visu.
- Viņš gaisināja., gaisināja savu mantu, kamēr izgaisināja visu.
Avoti: 3. sējums