gaiņāties
gaiņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša).
PiemēriGaiņāties no vilkiem.
1.1.Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) — par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs mīdījās, gaiņādamies ar mušām.
1.2.savienojumā ar «pretī». Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
PiemēriGaiņāties pretī.
2.Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
PiemēriJansons atkrita uz lāviņas un gaiņājās ar rokām, atvairīdams neglīto ķengāšanos par Elzu.
3.Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
Avoti: 3. sējums