Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gaisīgs
gaisīgs -ais; s. -a, -ā
gaisīgi apst.
1.Tāds, kas ātri gaist, zūd.
PiemēriGaisīga smarža.
1.1.Tāds, kas nav realizējams, piepildāms (piemēram, par cerībām).
PiemēriTā [inteliģence] vēl nebij attapusies no gandrīz pus gadu simteņa maldiem un gaisīgām cerībām, it kā viņas saceltie zemniecības miljoni vieni bez rūpnieciskā proletariāta līdzdalības un vadības varētu apgāzt pastāvošo iekārtu un izkarot brīvību..
2.Tāds, kas nav masīvs, tāds, kam ir viegla, smalka uzbūve.
PiemēriMēs joņojam gan pa viegliem, gaisīgiem tiltiem, gan caur tuneļiem.
2.1.Ļoti plāns, viegls (piemēram, par audumu, apģērbu).
PiemēriGaisīgs plīvurs.
2.2.Tāds, kas liekas ļoti viegls, bez svara.
PiemēriVeltīgi ir strīdēties pretim.. tiem, kuriem jaunība.. kļuvusi līdzīga tālam, gaisīgam mākonītim, kam nav vairs nekāda sakara ar zemes smagnējo īstenību...
2.3.Tikko uztverams, jaušams (piemēram, par krāsām).
PiemēriDrīz vien ūdens virsma sāka atēnoties dažādos vadmalas toņos - no gaisīgas tvaika krāsas līdz draudīgajam, gandrīz melnajam marengo.
3.Tāds, kas izturas, rīkojas nenopietni. Nenosvērts, nepastāvīgs. Arī vieglprātīgs.
PiemēriGaisīga meitene.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGaisīga runa.
4.Tāds, kam piemīt vieglums, graciozitāte (par cilvēku).
Piemēri«Aina!» Kirils pasniedza somu sievai, mazai, trauslai un tik gaisīgai, ka man ienāca prātā pieneņu pūka.
4.1.Tāds, kurā izpaužas vieglums, graciozitāte (par kustībām).
PiemēriSpoguļos atspīd vecās Eiropas kalni un ezeri,.. Kreislers ar vijoli rokās, Pavlovas gaisīgās dejas...
Avoti: 3. sējums