Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gaisināt
gaisināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; pareti
1.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
Piemēri..sagaidīs [māte] otru dēlu, un tikšanās prieks viņai gaisinās sāpes..
2.Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
PiemēriVējš gaisina dūmus.
3.novec. Tērēt, šķērdēt.
PiemēriViņš gaisināja., gaisināja savu mantu, kamēr izgaisināja visu.
Avoti: 3. sējums