sasaukt
sasaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -sauca; trans.
1.Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) — par cilvēkiem.
PiemēriAr pūlēm Leinasaram izdevās panākt, lai satraukumā nerunā skaļi. Kaimiņi nav jāsasauc pie durvīm.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriPie viņa kājām mierīgi knābāja mēslus vecs, izspūris zvirbulis un sasauca savējus [savējos].
2.Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
PiemēriViņš ir sasaucis kopā visus pils kalpotājus. No pārvaldnieka līdz šoferim un pēdējai pagalma slaucītājai visi kopā. Viņš ir vidū un runā.
2.1.Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
PiemēriSasaukt kolhoza pilnsapulci.
3.Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
PiemēriViņš sāka ūjināt un sasauca jauno brāli..
3.1.pārn. Saucot, arī ar kādām darbībām, panākt, ka (kas) izraisās.
PiemēriDažreiz pie [labības] vētīšanas apstājas vējš. Tad abi izejam laukā un svilpojam, kamēr sasaucam vēju no jauna.
4.savienojumā ar «kopā»; novec. Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
Piemēri..Annele saliek burtu pie burta, sasauc kopā, un iznāk vārds.
4.1.Ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā.
PiemēriPēc ilgākas rakstīšanas un atpūšanās pa starpām Silmežs burtoja un sasauca kopā garāku teikumu..
Avoti: 7-1. sējums