Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
āķēt
āķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.savienojumā ar "klāt", "kopā", "ciet" Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
PiemēriĀķēt klāt piekabi.
2.savienojumā ar "nost", "vaļā" Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
Piemēri"Ko tu neguli?" Herta Sūna uzbruka Ilgai, āķēdama vaļā mežģīņu blūzi.
Avoti: 1. sējums