ala
ala -as, s.
1.Telpa zemes garozas iežos.
PiemēriKlinšu alas.
1.1.pārn.; sar. Tumšs dobums.
Piemēri..krunkainais ģīmis [seja] savilkās vēl vairāk, zem lielā deguna pavērās tumša ala, un tās priekšā bij redzams viens vienīgs dzeltens zobs. Viņa smaidīja.
2.Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
PiemēriPeles ala.
Stabili vārdu savienojumi(Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) sava alā.
2.1.sar. Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
PiemēriPēteris aizveda viņus uz savu mītni [ierakumos frontē], kas nebija nekas vairāk kā pauguru nogāzē izrakta ala.
2.2.pārn.; sar. Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
PiemēriNebūtu viņiem Krūma līdzi, kas tik labi ceļu zināja, viņi Lapas Mārtiņa alu nemūžam nebūtu atraduši. Beidzot sasnieguši kādu.. [neizskatīgu] māju, uzkāpuši pa iešķībām trepēm, tie pie kādām durvīm lēni pieklauvēja.
Avoti: 1. sējums