Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
āķēt
āķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.savienojumā ar "klāt", "kopā", "ciet" Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
PiemēriĀķēt klāt piekabi.
  • Āķēt klāt piekabi.
  • Āķēt ciet jostu.
2.savienojumā ar "nost", "vaļā" Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
Piemēri"Ko tu neguli?" Herta Sūna uzbruka Ilgai, āķēdama vaļā mežģīņu blūzi.
  • "Ko tu neguli?" Herta Sūna uzbruka Ilgai, āķēdama vaļā mežģīņu blūzi.
Avoti: 1. sējums