Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
āķēt
āķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.savienojumā ar "klāt", "kopā", "ciet" Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
PiemēriĀķēt klāt piekabi.
2.savienojumā ar "nost", "vaļā" Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
Piemēri"Ko tu neguli?" Herta Sūna uzbruka Ilgai, āķēdama vaļā mežģīņu blūzi.
Avoti: 1. sējums