āķītis
āķītis -ša, v.
Dem. → āķis. Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem).
PiemēriĀķīšiem apbruņotas nezāļu sēklas pārnēsā putni, dzīvnieki un cilvēki, kuriem tās pieķeras un pēc tam atbrīvojas.
- Āķīšiem apbruņotas nezāļu sēklas pārnēsā putni, dzīvnieki un cilvēki, kuriem tās pieķeras un pēc tam atbrīvojas.
- Diždadžu, sunīšu un citu augu augļiem ir āķīši vai dzeloņi, ar kuriem tie pielīp cilvēku apģērbam vai dzīvnieku spalvām un tā izplatās..
- Ar piesūcekņiem un āķīšiem parazīts [lentenis] ieķeras zarnas sieniņā un tur stingri turas.
Avoti: 1. sējums