stihija
stihija -as, s.
1.Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
PiemēriVisbīstamākās stihijas ir viesuļvētras,.. zemestrīces, vulkānu izvirdumi, nobrukumi, plūdi..
2.Antīkajā filozofijā — viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
PiemēriStenders uzskatīja, ka visi pasaules ķermeņi sastāv no tradicionālajām 4 stihijām - zemes, gaisa, uguns un ūdens.
2.1.Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
Piemēri..upes vidu zivs nepameta - te bija viņas stihija, viņa bija straujūdeņu zivs.
2.2.Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
PiemēriRunāšana bija viņas stihija, un grūti būtu atrast tematu uz mūsu planētas, par kuru Lindai neatrastos kas sakāms un citiem paskaidrojams.
Avoti: 7-2. sējums