stihisks
stihisks -ais; s. -a, -ā
stihiski apst.
1.Tāds, ko izraisa dabas parādības. Ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
PiemēriDambji, tilti, televīzijas torņi iztur dabas stihiskos uzbrukumus tāpēc, ka to izveidē ievēroti mehānikas likumi.
- Dambji, tilti, televīzijas torņi iztur dabas stihiskos uzbrukumus tāpēc, ka to izveidē ievēroti mehānikas likumi.
- Divas vasaras vēlāk gan arī viņus [baltkrievus] piemeklēja stihiskā nelaime - plūdi.
Stabili vārdu savienojumiStihiska (arī dabas) nelaime.
- Stihiska (arī dabas) nelaime — Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums.
2.Tāds, kas rodas un noris bez noteikta plāna, vadības, cēloņu un mērķu izpratnes (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriStihiskais materiālisms filoz.
- Stihiskais materiālisms filoz.
- Attēlotajos laikmetos šīs tieksmes un cīņas ir galvenokārt stihiskas, masām trūkst teorētiskās izpratnes vēstures gaitas virzībā..
- Sākumā zemnieku nemieri ir lokāli un stihiski - tie izceļas vienā vai otrā muižā..
- Daudz sarežģītāks ir jautājums par cilvēka stihisko darbību [dabā]. Bieži vien.. tikai vēlāk parādās visai jūtami un nevēlami rezultāti.
- Ģimenēs, kurās aug vairāki bērni, personības veidošanai ir daudz priekšrocību, taču maldīgi domāt, ka personības veidošanās tur notiek stihiski.
Avoti: 7-2. sējums