Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stigt
stigt stiegu, stiedz, stieg, pag. stigu; intrans.
1.Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
Piemēri..muklājā stiegot, viņa nogāja līdz gravai..
  • ..muklājā stiegot, viņa nogāja līdz gravai..
  • ..lielie dzīvnieki [ziloņi] stiga izmirkušajā zemē un nevarēja paskriet tik ātri kā pa sausu zemi.
  • Gribu steigā izvilkt kāju no mālainā muklāja, taču otra stieg dziļāk.
  • Zābaki likās velnišķīgi smagi. Tie stiga sniegā. Kājas kā ar svinu pielietas.
  • pārn. ..Ievziedu putenis Cēsīs... Ievu kupenās kājas stieg..
  • pārn. Un katru nakti tumsas melnā piķī Stieg smagais, lietū piemirkušais mežs..
  • pārn. ..visa pilsēta gaismas putenī stieg...
Stabili vārdu savienojumiStigt (biežāk grimt) purvā.
  • Stigt (biežāk grimt) purvā idioma1. Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.2. Nonākt kāda slikta paraduma varā. Pagrimt.
1.1.Par transportlīdzekļiem, priekšmetiem.
PiemēriDziļajā sniegā stigdams,.. lēni piebrauc pajūgs.
  • Dziļajā sniegā stigdams,.. lēni piebrauc pajūgs.
  • Agrāk vienā otrā līdzenākā vietā ilgi spīguļoja lāmas un traktori stiga..
1.2.divd. formā: stiegošs; reti Staigns.
PiemēriEs ticu ezeriem, Kuru krasti nav līgani, stiegoši..
  • Es ticu ezeriem, Kuru krasti nav līgani, stiegoši..
Avoti: 7-2. sējums