stīgotājs
stīgotājs -a, v.
stīgotāja -as, s.
1.Darītājs → stīgot.
2.Tas (tāds), kas stīgo (1) — par augiem, to daļām.
PiemēriUģis, tumsā knibinādamies, satausta mazās mauragas stīgu. Smilšu pakalnus mīl šī pieticīgā stīgotāja..
Avoti: 7-2. sējums