stīgot
stīgot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Augot veidot stīgas (par augiem). Būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
PiemēriStīgojošs stublājs.
2.intrans. Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
PiemēriLupstājos stīgo rasaini zirnekļu tīkli..
2.1.trans. Veidot (ko) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
Piemēri..likās, ka caur miglas pilno gaisu lauztos cauri stīgoti, gaiši stari..
2.2.intrans. Būt staipīgam (1).
Piemēri..masa, ko vārām, sāk putot, pamazām sabiezē, kļūst dzidrāka un no mentes notek stīgodama.
3.trans.; poēt. Spēlēt (stīgu instrumentu). Arī skaņot (stīgu instrumentu).
PiemēriBet koklētāji atkal kokles stīgo, Aug latvieši, un Rīga izaug līdz.
Avoti: 7-2. sējums