staigns
staigns -ais; s. -a, -ā
staigni apst.
1.Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
PiemēriStaigna pļava.
1.1.Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
PiemēriZēni.. uzņēma riksi un paskrēja garām zirgiem, kas gausi mina staignos mālus..
Avoti: 7-2. sējums