staigns
staigns -ais; s. -a, -ā
staigni apst.
1.Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
PiemēriStaigna pļava.
- Staigna pļava.
- Staigns krasts.
- ..pavasaros un rudeņos ceļi šeit kļūst tik staigni, ka izbraukt var tikai traktori.
- Ārija: Pār staigniem purviem, mežiem, upēm, klintīm Spīd viena saule, visu zeltījot..
1.1.Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
PiemēriZēni.. uzņēma riksi un paskrēja garām zirgiem, kas gausi mina staignos mālus..
- Zēni.. uzņēma riksi un paskrēja garām zirgiem, kas gausi mina staignos mālus..
- ..staignās smiltis ņirb zem kājām, kad kareivji aiziet caur priežu mežu.
- ..lietavām ieilgstot, [ceļš] pārvērtās staignā masā, kura kā brūna dēle piezīdās visam.
- Ak, cik jau reizes laivu es [laivinieks] vilcis Ārā no staignām dūņām un smiltīm.
Avoti: 7-2. sējums