Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
staigalēt
staigalēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; niev.
Staigāt1, parasti bez nopietna iemesla. Staiguļot.
PiemēriStaigalēt pa mežu.
Avoti: 7-2. sējums