staigāt
staigāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) — par cilvēku.
PiemēriStaigāt lēniem soļiem pa istabu.
Stabili vārdu savienojumiStaigāt uz rokām.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriGarām jaunaudzei tikko sūnās saskatāma iet vāji iemīta taka. Pa to staigā stirnas.
1.2.Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
PiemēriGada vecumā bērns sāk staigāt..
1.4.pārn. Virzīties (par parādībām dabā, parasti vēju, mākoņiem).
PiemēriAp māju staigā vējš, brāzmainais Kurzemes vējš, nedod mieru svētku karogiem..
1.5.Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
PiemēriViena mana draudzene staigā vakaros uz mednieku klubu dresēt suņukus.
1.6.Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur).
PiemēriPirmajā padomju gadā viņa gatavojās iestāties komjaunatnē, - rudenī.. Rudens atnāca, bet Ventspils ielās jau staigāja vācieši.
1.7.trans. Savienojumā ar «ceļu, taku» u. tml.: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
Piemēri..pēc īsa brīža braucējs jau atradās uz žoga. Uzmanīgi pārkāpa pār dzeloņstieplēm. Likās, ka kāpējs šo ceļu nestaigā pirmo reizi.
Stabili vārdu savienojumiStaigāt (arī iet) nelabus ceļus.
1.8.trans.; pārn. Savienojumā ar «ceļu»: darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.).
Piemēri..cilvēki domā, meklē, atrod un sāk staigāt jaunus ceļus..
1.9.divd. formā: staigājams. Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
PiemēriMežs, atskaitot lielos puteņus un šķīdoņus, ir staigājams vienmēr.
1.10.sar. Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
Piemēri«Un jums [līgavainim] bail, ka viņa pēc kāzām nesāk staigāt ar citiem?»
2.Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
PiemēriStaigāt formas tērpā.
2.1.Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
PiemēriKad silamalas tīrumā bez lietus izdeg rudzi, saimnieks staigā bēdīgs un noraizējies, tomēr nav saīdzis.
3.parasti 3. pers. Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) — par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
PiemēriZem zolēm iečīkstas dēlis. Tu saki: «Koks atkal staigā.»
3.1.Tikt dotam tālāk citam.
PiemēriKatra grāmata staigāja no ciema uz ciemu, arī tad, kad tai jau sen vairs nebij ne tikai vāku, bet arī sākuma un beigu lapu.
Stabili vārdu savienojumiStaigāt (arī iet) no rokas rokā.
3.2.Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
PiemēriValodas staigāja no mutes mutē, aizklīda līdz pagastam.
Stabili vārdu savienojumiSaulīte (arī saule) staigā (biežāk ripo) pa zemi (arī zemes virsu). Staigā laimīgs (arī vesels)!
Avoti: 7-2. sējums