Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
staigāt
staigāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) – par cilvēku.
PiemēriStaigāt lēniem soļiem pa istabu.
  • Staigāt lēniem soļiem pa istabu.
  • Un cik neparasti viņi staigāja! Tēvs lēni gāja pa pļavas celiņu, māsa grozījās kā bez īstas jēgas ganību vidū, bet māte, apkārt skatīdamās, staigāja gar upītes malu.
  • ..satraukums auga augumā. Alise nevarēja ne brīdi vairs mierīgi nosēdēt, staigāja šurpu turpu pa istabu, pa virtuvi..
  • Ceļi un krustceļi.. Pa šiem ceļiem staigā daudzi, daudzi šajos krustceļos arī sastopas.
  • pārn. Pasaule šodien bij laba, Ielās staigāja prieks..
  • Viņš labāk atkārtoja savu iemīļoto vingrošanas paņēmienu - staigāja uz rokām pa istabu..
Stabili vārdu savienojumiStaigāt uz rokām.
  • Staigāt uz rokām — Novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriGarām jaunaudzei tikko sūnās saskatāma iet vāji iemīta taka. Pa to staigā stirnas.
  • Garām jaunaudzei tikko sūnās saskatāma iet vāji iemīta taka. Pa to staigā stirnas.
  • Stārķis staigāja, garos stilbus augsti cilādams un galvu grozīdams..
  • Bet ar lopiem ir tā - paļauj tik viņiem sākt staigāt un viņi neapstāsies, lai sāktu ēst, pat labā ganību vietā..
1.2.Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
PiemēriGada vecumā bērns sāk staigāt..
  • Gada vecumā bērns sāk staigāt..
  • Vienīgā priekšrocība ir tā, ka viņš nav ievainots, spēj staigāt, kustēties..
  • ..Bet aizmirst es nespēju meiteni, Kas mācījās staigāt Ar protēzēm..
1.3.Pastaigāties.
Piemēri«Mēs arī varētu braukt staigāt uz Dzintariem,» viņa iesmējās.
  • «Mēs arī varētu braukt staigāt uz Dzintariem,» viņa iesmējās.
  • Tēvamāsai patika staigāt pa vasaras ceļiem un tekam, un laikam tāpēc viņa ik rītus devās uz krietni patālajām Mutriķa pļavām..
1.4.pārn. Virzīties (par parādībām dabā, parasti vēju, mākoņiem).
PiemēriAp māju staigā vējš, brāzmainais Kurzemes vējš, nedod mieru svētku karogiem..
  • Ap māju staigā vējš, brāzmainais Kurzemes vējš, nedod mieru svētku karogiem..
  • Negaiss staigāja apkārt un tuvāk nenāca.
  • ..pavasarī pāri nolejai staigā miglas un sabiezē zaļgana krēsla.
1.5.Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
PiemēriViena mana draudzene staigā vakaros uz mednieku klubu dresēt suņukus.
  • Viena mana draudzene staigā vakaros uz mednieku klubu dresēt suņukus.
  • Drīzi Trīne staigāja viena pati ganos un pie darba.
  • Biju jau daudzkārt pie direktores staigājis..
1.6.Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur).
PiemēriPirmajā padomju gadā viņa gatavojās iestāties komjaunatnē, - rudenī.. Rudens atnāca, bet Ventspils ielās jau staigāja vācieši.
  • Pirmajā padomju gadā viņa gatavojās iestāties komjaunatnē, - rudenī.. Rudens atnāca, bet Ventspils ielās jau staigāja vācieši.
  • Piecdesmit sešus gadus Emīlija ir staigājusi zem šīs saules.
  • Iza: Es gribēju lidot - skaistai nākotnei pretī... bet smagi kritu atpakaļ. Tagad redzu, ka neesmu radīta lidošanai, un tāpēc turpmāk es staigāšu pa zemi..
1.7.trans. Savienojumā ar «ceļu, taku» u. tml.: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
Piemēri..pēc īsa brīža braucējs jau atradās uz žoga. Uzmanīgi pārkāpa pār dzeloņstieplēm. Likās, ka kāpējs šo ceļu nestaigā pirmo reizi.
  • ..pēc īsa brīža braucējs jau atradās uz žoga. Uzmanīgi pārkāpa pār dzeloņstieplēm. Likās, ka kāpējs šo ceļu nestaigā pirmo reizi.
  • Man uzkrita miegs, šodien tāli ceļi staigāti, piedevām strādāts.
  • Māris: Daudz staigāts ceļš kļūst viegli minams, Grūt' darāms darbs kļūst mīļš un zināms.
Stabili vārdu savienojumiStaigāt (arī iet) nelabus ceļus.
1.8.trans.; pārn. Savienojumā ar «ceļu»: darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.).
Piemēri..cilvēki domā, meklē, atrod un sāk staigāt jaunus ceļus..
  • ..cilvēki domā, meklē, atrod un sāk staigāt jaunus ceļus..
  • «Ne ikkatram cilvēkbērnam dievs licis augstākās kārtas ceļus staigāt.»
1.9.divd. formā: staigājams. Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
PiemēriMežs, atskaitot lielos puteņus un šķīdoņus, ir staigājams vienmēr.
  • Mežs, atskaitot lielos puteņus un šķīdoņus, ir staigājams vienmēr.
1.10.sar. Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
Piemēri«Un jums [līgavainim] bail, ka viņa pēc kāzām nesāk staigāt ar citiem?»
  • «Un jums [līgavainim] bail, ka viņa pēc kāzām nesāk staigāt ar citiem?»
2.Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
PiemēriStaigāt formas tērpā.
  • Staigāt formas tērpā.
  • Staigāt bikšu kostīmā.
  • Staigāt bez cepures.
  • Staigāt ar kailu galvu.
  • Parasti viņš staigā eļļainā virsvalkā un apaudzis ar bārdu.
  • Siltā gadalaikā ieteicams staigāt bez zeķēm..
  • ..ikdienā staigādama visai nevīžīgi, viņa kādu vakaru sagaidīja Māri milzīgi uzposusies..
2.1.Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
PiemēriKad silamalas tīrumā bez lietus izdeg rudzi, saimnieks staigā bēdīgs un noraizējies, tomēr nav saīdzis.
  • Kad silamalas tīrumā bez lietus izdeg rudzi, saimnieks staigā bēdīgs un noraizējies, tomēr nav saīdzis.
  • Es pazinu to meitiņu, Ko vedīs šoruden: Ne tā dzied, ne runā, Bēdiņās vien staigā.
3.parasti 3. pers. Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) – par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
PiemēriZem zolēm iečīkstas dēlis. Tu saki: «Koks atkal staigā.»
  • Zem zolēm iečīkstas dēlis. Tu saki: «Koks atkal staigā.»
  • Pāri upei.. stiepās melna dzelzs virve, pie kuras ar garu saiti piekarinātā laiva, straumes dzīta, staigāja no viena krasta uz otru.
  • Tēvs mazgājas pagalmā pie akas, un tumšām spalvām noaugušo roku muskuļi staigā zem ādas..
3.1.Tikt dotam tālāk citam.
PiemēriKatra grāmata staigāja no ciema uz ciemu, arī tad, kad tai jau sen vairs nebij ne tikai vāku, bet arī sākuma un beigu lapu.
  • Katra grāmata staigāja no ciema uz ciemu, arī tad, kad tai jau sen vairs nebij ne tikai vāku, bet arī sākuma un beigu lapu.
  • «Vai tu domā, ka tad tai Rīgā tā ietu, ja tie kungi gulētu savai naudai virsū?... Bet viņi liek tai staigāt...»
Stabili vārdu savienojumiStaigāt (arī iet) no rokas rokā.
3.2.Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
PiemēriValodas staigāja no mutes mutē, aizklīda līdz pagastam.
  • Valodas staigāja no mutes mutē, aizklīda līdz pagastam.
  • Leontīne: Iedomājies, kādas tagad atkal staigās valodas. Radinieci izdzinuši no mājas... māsīcu...
Stabili vārdu savienojumiSaulīte (arī saule) staigā (biežāk ripo) pa zemi (arī zemes virsu). Staigā laimīgs (arī vesels)!
Avoti: 7-2. sējums