staignājs
staignājs -a, v.
1.Staigna vieta, teritorija.
PiemēriSniedze piestādināja laivas ezera rietumu krastā, kur bija staignājs, auga nepārtraukti krūmi un mežs. Viņš zināja, ka slīkšņaino krūmu vidū bija neliels paugurs, kuru sedza lazdas.
1.1.pārn. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
Piemēri..šī leģenda mudinājusi mani, stiprinājusi, dzīšus dzinusi, vilkšus vilkusi pāri dzīves staignājiem.
Avoti: 7-2. sējums