staignājs
staignājs -a, v.
1.Staigna vieta, teritorija.
PiemēriSniedze piestādināja laivas ezera rietumu krastā, kur bija staignājs, auga nepārtraukti krūmi un mežs. Viņš zināja, ka slīkšņaino krūmu vidū bija neliels paugurs, kuru sedza lazdas.
- Sniedze piestādināja laivas ezera rietumu krastā, kur bija staignājs, auga nepārtraukti krūmi un mežs. Viņš zināja, ka slīkšņaino krūmu vidū bija neliels paugurs, kuru sedza lazdas.
- Tagad skriet bija vieglāk, jo kājas vairs negrima purva staignājā, bet soļus varēja spert uz cietas, mīkstu sūnu apaugušas zemes.
- ..gar visu Gaujas senlejas kraujas malu izplūst neskaitāmi pazemes avoti, kas pakrasti arī sausā laikā pārvērš staignājā.
1.1.pārn. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
Piemēri..šī leģenda mudinājusi mani, stiprinājusi, dzīšus dzinusi, vilkšus vilkusi pāri dzīves staignājiem.
- ..šī leģenda mudinājusi mani, stiprinājusi, dzīšus dzinusi, vilkšus vilkusi pāri dzīves staignājiem.
- Gars gan spēji spārnus cilā Doties turp, kur dievība, Miesas nevaldāmās kaisles Velk to lejup, staignājā.
Avoti: 7-2. sējums