Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stihiskums
stihiskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → stihisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVētras stihiskums.
2.Vispārināta īpašība → stihisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTomēr, tiekoties ar spēcīgākajām pretiniecēm,.. meitenes nespēja izpildīt spēles plānu, komandā ielauzās stihiskums.
Avoti: 7-2. sējums