stihiskums
stihiskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → stihisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVētras stihiskums.
- Vētras stihiskums.
2.Vispārināta īpašība → stihisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTomēr, tiekoties ar spēcīgākajām pretiniecēm,.. meitenes nespēja izpildīt spēles plānu, komandā ielauzās stihiskums.
- Tomēr, tiekoties ar spēcīgākajām pretiniecēm,.. meitenes nespēja izpildīt spēles plānu, komandā ielauzās stihiskums.
- Nevis olimpiska miera un lieliskuma atribūti interesēja F. Šlēgelu, J. K. F. Helderlīnu un citus romantiķus, bet grieķu mitoloģiskajā senatnē virmojošais, mūžam jaunradošais dzīves stihiskums..
Avoti: 7-2. sējums