Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stihisks
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Tāds, ko izraisa dabas parādības. Ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
PiemēriDambji, tilti, televīzijas torņi iztur dabas stihiskos uzbrukumus tāpēc, ka to izveidē ievēroti mehānikas likumi.
Stabili vārdu savienojumiStihiska (arī dabas) nelaime.
2.Tāds, kas rodas un noris bez noteikta plāna, vadības, cēloņu un mērķu izpratnes (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriStihiskais materiālisms filoz.
Avoti: