cīnītājs
cīnītājs -a, v.
cīnītāja -as, s.
1.Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā. Cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
PiemēriDrosmīgs cīnītājs.
2.Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
PiemēriMiera cīnītāji.
2.1.Tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru).
PiemēriLiela un patiesa dzeja visos laikos bijusi cīnītāja, atradusies ugunslīnijā..
Avoti: 2. sējums