ciniķis
ciniķis -ķa, v.
ciniķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
PiemēriVilšanās vienu otru jaunieti spēj padarīt par ciniķi, uz ilgu laiku iznīcinot viņā ticību mīlestībai. Viņš sāk izšķiest spēkus sīkos, banālos «piedzīvojumos» un pats kļūst nabags.
2.vēst. Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas. Kiniķis.
PiemēriCiniķu mācība.
Avoti: 2. sējums