cinis
cinis -ņa, v.
Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
PiemēriApsūnojis cinis.
- Apsūnojis cinis.
- Ciņiem apaugusi pļava.
- ..lielceļš gāja pa purvainu vietu ar sīkām, nosūnojušām eglītēm, vaivariņiem un zilenēm apaugušiem ciņiem.
- Tuvojās pavasaris... purvā ciņi pabāza savas sūnainās galvas no sniega.
Stabili vārdu savienojumi(Iet) kā pa ciņiem. Ciņu smilgas.
- (Iet) kā pa ciņiem idioma — (Noris) ar grūtībām.
- Ciņu smilgas — Ciņusmilgas.
- Tikt (arī būt) uz ciņa idioma — sar. Pēc grūtībām nonākt (būt) labākā stāvoklī.
Avoti: 2. sējums