cinisms
cinisms -a, v.; parasti vsk.
Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
PiemēriRunāt ar cinismu.
- Runāt ar cinismu.
- Cinisms attieksmē pret sievieti.
- Vīrieši pūlējās pārspēt cits citu bezkaunīgās asprātībās, apmētāja viens otru un sevišķi sievietes visciniskākiem nosaukumiem. Katru lietu sauca īstā vārdā. Voldis klausījās un nevarēja saprast, kur radušies šie cinisma plūdi.
- Šī rupjība, šis cinisms un neķītrība viņu smacēja kā vircas bedre..
Avoti: 2. sējums