cīniņš
cīniņš -a, v.
1.Cīņa1.
PiemēriNejauks cīniņš iesākās. Tiltiņam nācās grūti turēties pretī, jo tikai viena roka bija brīva. Nevarēdama dabūt pagali savā varā, Madaļa vīru mēģināja pagrūst gar zemi.
2.Cīņa3.
PiemēriUn gadās, ka vētra pārsteidz viņus [zvejniekus] atklātā jūrā.. Tad viņi aizķīlē tilpnes lūku, ciešāk piesien visu, ko viļņi un vējš var ieraut jūrā, un cīnās ar negaisu. Tas ir grūts cīniņš, un jūra viņus nesaudzē.
3.novec. Cīņa2.
PiemēriKaraspēks salasās lielu lielais, un trešās valsts dēls, nepārvaramais milzis, ved karaspēku taisni Kurbada valstī... Nu izceļas briesmīgs cīniņš: zobeni žvīkstēdami žvīkstēja, vāles krakstēdamas krakstēja.
4.novec. Sadursme (ar naidīgu spēku), vēršanās (pret to), cenšanās uzvarēt (to). Cīņa (6).
PiemēriLaima: Ja sieviete kāro pēc dzīves tiesībām, tad arī viņai jāuzņemas cīniņš ar dzīvi..
4.1.Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
PiemēriPretestīgas jūtas sāka Sirdī asu cīniņu, Karš bij sievas mīlestībai Še ar dieves lepnību.
Avoti: 2. sējums