cīnīties

cīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.

1.Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.

PiemēriCīnīties ar lāci.

Cīnīties ar lāci.
Kumeļi cīnījās ar vilkiem.
Vērši cīnās savā starpā.
Vecais Cubuks laikam gribēja lēkt ūdenī, jo dēls ar to cīnījās un saturēja viņu cieti.
Abi [zēni] cīnījās klusēdami. Leons piespieda muguru pie zemes un ķepurojās visiem spēkiem, pārskaities un izmisis.
Lapenes tuvumā cīnījās divi tumši stāvi. Neizšķiramā ņudzeklī saķērušies, viņi centās nodarīt viens otram pēc iespējas lielākus miesas bojājumus.
pārn. Vai te vēl šaubas, kam uzvara? Kurš kuru veiks ar lielāku spēju? «Maza svecītes liesmiņa cīnās ar vēju, Kas to loka un rausta, un plivina..»
pārn. Bezgalīgajā izplatījumā starp debesīm un zemi nakts vēl cīnījās ar dienu.

2.Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).

PiemēriCīnīties partizānu vienībā.

Cīnīties partizānu vienībā.
Cīnīties ar bandītiem.
Cīnīties ar diversantiem.
Cīnīties līdz nāvei.
Cīnīties līdz pēdējai patronai.
..viņš bija.. cīnījies daudzās pilsoņkara frontēs, bet palicis sveiks un vesels.
Blakus karaspēka daļām cīnījās strādnieku gvardes, partijas un padomju aktīva bataljoni.
Neilgajās kara gaitās viņš bij piedalījies daudzās kaujās. Pieradis cīnīties aci pret aci, ik acumirkli zināt ienaidnieka šķēpa galu pret savām krūtīm vai cirvi pār galvu.

Stabili vārdu savienojumi

Cīnīties līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam idioma — Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) idioma — Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties plecu pie pleca idioma — Cīnīties ciešā vienotībā (ar ko).
Cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi idioma — Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.

3.Pretoties (dabas stihijai).

PiemēriDivas naktis «Mēmeles» [kuģa] komanda cīnījās ar vētru, miglu un satrakoto okeānu.

Divas naktis «Mēmeles» [kuģa] komanda cīnījās ar vētru, miglu un satrakoto okeānu.
No autobusa viņi izkāpa klajā vietā un, cīnīdamies ar aso vēju, tālāk devās kājām.
Laiva bija apgāzusies, pie tās pieķērušies vairāki strēlnieki, ūdens nesa laivu uz tiltu. Strēlnieki cīnījās ar Daugavas viļņiem, bet, nesasnieguši tiltu, pazuda zem virmojošā ūdens.

3.1.Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).

PiemēriLīdz šim nebija noteiktu paņēmienu, kā cīnīties pret sprakšķu kāpuriem..

4.Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.

PiemēriCīnīties neizšķirti.

Cīnīties neizšķirti.
Sacensībās viņi cīnījās ar pilnu jaudu.
Sākušās otrā apļa spēles PSRS volejbola čempionātā... [Tulā] cīnās astoņas vīriešu komandas..

5.parasti 3. pers. Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).

PiemēriNē, tautas neienīst cita citu, cīnās šķiras..

5.1.Par pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.

PiemēriPienākums cīnās ar jūtām.

6.Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).

PiemēriCīnīties pret imperiālismu.

Cīnīties pret imperiālismu.
Cīnīties pret fašismu.
Cīnīties pret militārismu.
Cīnīties pret dogmatismu un sektantismu.
Cīnīties pret aizspriedumiem.
Cīnīties ar atpalicību.
Cīnīties ar deklaratīvismu literatūrā.
Cīnīties ar slimībām.
Cīnīdamies pret nacionālismu un nacionālo egoismu, komunisti reizē ar to vienmēr uzmanīgi jo uzmanīgi izturas pret masu nacionālajām jūtām.

6.1.Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).

PiemēriCīnīties ar uzmācīgām domām.

Cīnīties ar uzmācīgām domām.
Cīnīties ar asarām.
Cīnīties ar skumjām.
Valdis.. varonīgi cīnās ar pavisam nevīrišķīgu sajūtu: kaut kas kož kaklā, kāpj uz augšu, lien acīs. Asaras? Ko niekus, Valdis neraud!
Eduards, neierādīs tik agri celties, cīnījās ar miegu.
«Tēti, kaut tu zinātu, kā esmu ar sevi cīnījusies,» Mirdza pieglaudās tēvam. «Bet ir tik grūti piespiest sevi būt tādai, kādai gribētos būt.»

Stabili vārdu savienojumiCīnīties ar sevi.

7.Tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.

PiemēriCīnīties par mieru visā pasaulē.

Cīnīties par mieru visā pasaulē.
Cīnīties par kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu.
Cīnīties par augstu sadzīves kultūru.
Dedzīgi cīnīties par savu taisnību.
Kopā ar padomju ļaudīm par humānisma, miera un demokrātijas mērķiem cīnās cilvēces labākā un lielākā daļa, gaišākās galvas, kvēlākās sirdis..
Tautām, kas cīnās par atbrīvošanos vai jau ir atbrīvojušās no imperiālisma jūga, sociālisma zemes ir patiesi un uzticami draugi..
Kurš gan no mums nemīl pasapņot par rītdienu. Bet ar sapņiem vien nepietiek: par rītdienu jācīnās.
Lugas gaitā autors aizved pie atziņas: par katru cilvēku gan jācīnās, bet par katru savādāk, citādiem līdzekļiem.

8.sar. Darboties (ap ko), pārvarot grūtības.

PiemēriKūlēji atkrīt salmos ievilkt elpu. Tikai mašīnists - melns, drukns puisis - cīnās ar nokritušo siksnu.

Kūlēji atkrīt salmos ievilkt elpu. Tikai mašīnists - melns, drukns puisis - cīnās ar nokritušo siksnu.
Jau divas naktis līdz rīta svīdumam Silva [kasiere] cīnījusies ar naudas kaudzēm viena.
«..tūlīt uzdedzināšu kabatas spuldzi. Sasodīts, pagāns, atkal negrib degt.».. komandieris cīnījās ap spuldzi..

8.1.Darīt ko ar grūtībām. Iet, pārvietoties ar grūtībām.

PiemēriAtlaidis rokas, Ēvalds [ātrslidotājs] cīnījās uz priekšu. Pāri stadionam dobji nodunēja gongs.

Atlaidis rokas, Ēvalds [ātrslidotājs] cīnījās uz priekšu. Pāri stadionam dobji nodunēja gongs.
Galvu mētādams, elsodams un uz priekšu klupdams, bēris atkal cīnījās tālāk.
..zirgs cīnījās Gaujas kalnā augšā..

Stabili vārdu savienojumiCīnīties pēc elpas.

Avoti: 2. sējums