cīnīties
cīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
PiemēriCīnīties ar lāci.
2.Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
PiemēriCīnīties partizānu vienībā.
Stabili vārdu savienojumi
3.Pretoties (dabas stihijai).
PiemēriDivas naktis «Mēmeles» [kuģa] komanda cīnījās ar vētru, miglu un satrakoto okeānu.
3.1.Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
PiemēriLīdz šim nebija noteiktu paņēmienu, kā cīnīties pret sprakšķu kāpuriem..
4.Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
PiemēriCīnīties neizšķirti.
5.parasti 3. pers. Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
PiemēriNē, tautas neienīst cita citu, cīnās šķiras..
5.1.Par pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.
PiemēriPienākums cīnās ar jūtām.
6.Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
PiemēriCīnīties pret imperiālismu.
6.1.Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
PiemēriCīnīties ar uzmācīgām domām.
Stabili vārdu savienojumiCīnīties ar sevi.
7.Tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
PiemēriCīnīties par mieru visā pasaulē.
8.sar. Darboties (ap ko), pārvarot grūtības.
PiemēriKūlēji atkrīt salmos ievilkt elpu. Tikai mašīnists - melns, drukns puisis - cīnās ar nokritušo siksnu.
8.1.Darīt ko ar grūtībām. Iet, pārvietoties ar grūtībām.
PiemēriAtlaidis rokas, Ēvalds [ātrslidotājs] cīnījās uz priekšu. Pāri stadionam dobji nodunēja gongs.
Stabili vārdu savienojumiCīnīties pēc elpas.
Avoti: 2. sējums